Daudzi riskantas uzvedības veidi, kas apdraud veselību – piemēram, vielu lietošana vai riskanta seksuālā uzvedība – sākas pusaudža gados. Ierobežojumi pusaudžu spējai pārvaldīt savas emocijas, veselību ietekmējošu risku normalizēšana vienaudžu vidū un konteksta faktori, piemēram, nabadzība un vardarbība, var palielināt iespēju, ka pusaudzim attīstīsies riskanta uzvedība. Riskanta uzvedība pārsvarā ir neproduktīva stratēģija, kā pusaudzis mēģina tikt galā ar garīgās veselības grūtībām. Taču reizē tā arī negatīvi ietekmēt pusaudža garīgo un fizisko labsajūtu.

Alkohola un narkotiku kaitīga lietošana rada būtiskas bažas lielākajā daļā pasaules valstu. Pasaules mērogā smagas epizodiskas dzeršanas izplatība pusaudžiem vecumā no 15-19 gadiem ir ap 13,6%. Vielu lietošana pusaudža vecumā veicina tālāku riskantu uzvedību, piemēram, nedrošu seksu. Savukārt riskanta seksuālā uzvedība palielina pusaudžu seksuāli transmisīvo infekciju risku un agrīnu grūtniecību.

Papildus bažas rada tabakas un marihuānas izplatība. 2016. gadā, pamatojoties uz 130 valstīs pieejamiem datiem, tika lēsts, ka 5,6% no 15-16 gadus veciem jauniešiem vismaz vienu reizi bija lietojuši marihuānu. Daudzi pieaugušie smēķētāji pirmo cigareti izsmēķēja pirms 18 gadu vecuma.

Avots: Pasaules Veselības organizācija