Pusaudžu vecums ir īpaši jutīgs un sarežģīts attīstības posms, kurā jaunietis ne tikai piedzīvo straujas fiziskas un hormonālas pārmaiņas, bet arī intensīvi meklē savu identitāti un vietu sabiedrībā.
Šajā laikā pusaudzim kļūst ļoti svarīgi būt pieņemtam vienaudžu vidū, viņš vēlas iederēties, izjust piederību un nereti ir gatavs pielāgoties grupas normām un uzvedībai, pat ja tās ir pretrunā ar ģimenes vērtībām vai paša uzskatiem. Šī vēlme pēc pieņemšanas un eksperimenti ar dažādām uzvedības formām – sākot no jaunu interešu un hobiju izmēģināšanas līdz riskantām aktivitātēm – ir dabiska attīstības sastāvdaļa, tomēr tā var palielināt arī atkarību risku. Pusaudži bieži izmēģina vielas vai uzvedību, kas saistīta ar atkarībām, nevis tāpēc, ka viņiem būtu izteikta vēlme pēc šīm vielām, bet gan, lai saņemtu vienaudžu atzinību, izjustu piedzīvojumu vai pārbaudītu robežas. Šajā periodā vecākiem ir īpaši svarīgi būt vērīgiem un pamanīt gan uzvedības, gan emocionālas izmaiņas, kas var liecināt par atkarību riska palielināšanos. Laicīga šo pazīmju atpazīšana un atbalstoša saruna ar pusaudzi var būt izšķiroša, lai palīdzētu viņam pārvarēt sarežģīto pusaudžu vecuma posmu un izvairīties no atkarību veidošanās.
Galvenie riska faktori un pazīmes:
Vienaudžu ietekme: Pētījumi konsekventi rāda, ka pusaudži, kuru draugi lieto vielas (alkoholu, narkotikas, tabaku), ir būtiski vairāk pakļauti riskam arī paši sākt lietot šīs vielas. Vienaudžu spiediens var izpausties gan tieši (aicinājums izmēģināt), gan netieši – caur vēlmi iederēties grupā, kur vielu lietošana tiek uzskatīta par normu. Ja pusaudzis pēkšņi maina draugu loku, sāk pavadīt laiku ar jauniešiem, kuriem raksturīga riskanta uzvedība, tas ir būtisks signāls.
Ģimenes vide: Negatīva ģimenes vide – konflikti, vecāku atkarības, zems emocionālais atbalsts – palielina risku, ka pusaudzis var nonākt atkarību riska zonā. Tomēr pusaudžu vecumā vienaudžu ietekme bieži kļūst spēcīgāka nekā ģimenes loma.
Uzvedības izmaiņas: Pazeminātas sekmes, skolas kavējumi, intereses zudums par hobijiem, noslēgšanās sevī, melošana, slepenība vai agresivitāte var liecināt par atkarību risku.
Emocionālās grūtības: Zema pašapziņa, trauksme, depresijas pazīmes, impulsivitāte un grūtības pateikt “nē” vienaudžiem ir bieži sastopami riska faktori. Pētījumi uzsver, ka pusaudži ar vājākām sociālajām prasmēm un zemāku pašvērtējumu ir uzņēmīgāki pret vienaudžu spiedienu un atkarību attīstību.
Izmaiņas izskatā, nogurums, acu apsārtums, svara svārstības, neparasti priekšmeti vai smakas pusaudža mantās var dažkārt arī liecināt par vielu lietošanu.
Kā rīkoties?
- Regulāras sarunas ar pusaudzi, atbalstoša attieksme un ieinteresētība viņa dzīvē ir būtiski aizsardzības faktori.
- Pētījumi rāda, ka prasme pateikt “nē”, kritiski izvērtēt vienaudžu ietekmi un stipra pašapziņa palīdz samazināt atkarību risku. Stiprināt sava pusaudža sociālās prasmes.
- Ja iespējams, veiciniet pusaudža iesaisti pozitīvās aktivitātēs un draudzībā ar vienaudžiem, kuri nelieto vielas.
- Ja uzvedības izmaiņas ir noturīgas vai pastiprinās, meklējiet profesionālu palīdzību.
Atkarību risks pusaudžu vecumā ir cieši saistīts ar vienaudžu ietekmi, ģimenes vidi un individuālajām psiholoģiskajām īpašībām. Laicīga riska pazīmju atpazīšana un atbalstoša rīcība palīdz novērst atkarību attīstību un stiprina pusaudža spēju pieņemt veselīgus lēmumus
Nobeigumā vēlos atgādināt, ka, ja jums rodas jautājumi vai satraukums par pusaudžu atkarību riskiem un vienaudžu ietekmi, 16. jūnijā no plkst. 17:00 līdz 20:00 būs iespēja saņemt speciālistu telefonkonsultācijas par šo tēmu. Zvaniet uz bezmaksas tālruni 80006008 vai rakstiet čatā (https://drosmigssarunai.lv) – speciālisti sniegs atbalstu un palīdzēs rast atbildes uz jums aktuālajiem jautājumiem!
Rakstu sagatavoja Elīna Bārtule klīniskais psihologs/KBT speciālists